VJĢS viens no kolorītākajiem dalībniekiem - Viesturs Mušperts

Kas bija motivējošākais apmeklēt VJĢS?

Mans galvenais dzinulis sākumā bija papildus atzīmes ģeogrāfijā, bet ģeogrāfijas skolotāja ar to manipulēja un "ēzeļa-burkāna" stratēģija bieži palika bez solītā burkāna (atzīmēm). Tā kā kopš agras bērnības interesējos par plašo pasauli, ar bērna fantastisko sūkļveida atmiņu sanāca iegaumēt daudz informācijas par valstīm, to galvaspilsētām, valūtām u.c. Vienmēr gribējās uzzināt ko jaunu. Līdz ar to attīstījās arī sāncensības gars, jo gribējās uzzināt, cik daudz es spēju atbildēt uz iepriekš nezināmiem jautājumiem, kā arī noskaidrot savu zināšanu vietu starp pārējiem entuziastiem.

Izcēlies ar biežo nodarbību sākuma kavēšanu, kas nepalika nepamanīta. Dalībnieki parasti tavu ierašanos uz trešo kārtu uztvēra ar sajūsmu.

Pusaudža gados nesmādēju regulāras ballītes ar draugiem piektdienu vakaros. Lai arī vienmēr biju noskaņojies, ka sestdienas rītā 10:00 jābūt Ģeogrāfu skolā, nereti ballītes ievilkās līdz agram rītam, kas pēc tam traucēja laicīgi vai vispār piecelties. Vēl papildus faktors bija toreizējais maksimālisms un visatļautības sajūta, kas radās, skolā esot vienīgajam audzēknim, kurš skolai nesa reitinga punktus dažādu mācību priekšmetu olimpiādēs, tāpēc bieži vien šķita, ka varu darīt, kas tikai ienāca prātā. Ar šodienas acīm raugoties, noteikti pieietu visai lietai nopietnāk.

Tagad tava izglītība un nodarbošanās ir nesaistītas ar ģeogrāfiju. Vai VJĢS iegūtās zināšanas aizvien noder?

Jā, tagad esmu diezgan svaigi absolvējis RSU Medicīnas fakultāti, iegūstot ārsta grādu. VJĢS vide un nodarbībās uzzinātais ievērojami paplašina redzesloku, tāpēc ir vieglāk uztvert sev apkārt notiekošo, saprast lietu kārtību un veikli izdarīt secinājumus. Ģeogrāfijas zināšanas nenoliedzami paceļ vispārējās inteliģences līmeni, tāpēc ir viegli atrast kontaktu ar teju jebkuru cilvēku, ko satieku savā ceļā, jo vienmēr atradīsies vismaz viena kopīga lieta, kas man un otram cilvēkam būs zināma un kopīga, no kuras var izvērst aizraujošu diskusiju un radīt nemākslotu iespaidu, ka esi saprātīgs, domājošs sabiedrības loceklis un ka neesi nekāds pirmziemnieks, kurš par pasauli neko nezina. Ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka medicīnā jau ir tikai anatomija, visādas bioloģijas apakšdisciplīnas, jāgriež gaļa ar skalpeli un visur šķīst asinis, bet patiesībā labam medicīnas nozares profesionālim šajā globalizācijas laikmetā labi jāorientējas ģeogrāfijā. Piemēram, infekciju slīmībās mācoties par tropiskajiem drudžiem un to epidemioloģiju, man uzreiz pēc kādai kaitei raksturīgas lokācijas noskaidrošanas ir skaidrs, kāpēc tādos un tādos platuma grādos ir izplatīts kāds mikroorganisms vai parazīts un kā tas ietekmē turienes sabiedrību un tās veselību, savukārt, pametot acis pa labi vai pa kreisi, var redzēt, ka, izskanot Ebolas vīrusa izplatības zonas valstu nosaukumiem, izpratnes par to, kur tas varētu atrasties ("kaut kur Āfrikā") un kas varētu ietekmēt vīrusa izplatību attiecīgā reģionā, īsti nav. Cits piemērs - kāpēc vienu no smagākajiem kašķa paveidiem neoficiāli sauc par norvēģu kašķi? Lai nonāktu pie atbildes, ir jāsaprot Norvēģijas teritoriālā uzbūve, sociālās vērtības un paradumi - ka apkārtne ir kalnaina, ir daudz piekrastes salu, kādreiz pārvietošanās iespējas starp relatīvi netālu esošiem ciematiem bija krietni sarežģītākas, kā rezultātā šī slimība viegli varēja būt pastāvīga un viegli pielipināma, dzīvojot vienā un tajā pašā sabiedrībā vienā ciematā gadu desmitiem. Vēl jāpiemin, ka ģeogrāfijas zināšanas ļoti noder ceļojumos, komunicējot ar ārzemniekiem. Jebkurš cilvēks izjūt pozitīvas emocijas pret svešinieku, kurš ar patiesu interesi jautā par viņa valsti, reģionu, kā arī demonstrē, ka daudz ko jau ir zinājis iepriekš.