Kādas ir vidzemnieku cerības valsts olimpiādē?

Pēc vidusskolēnu novadu olimpiādes ģeogrāfijā zināmi visi dalībnieki šī mācību gada valsts olimpiādei. Atskatoties uz mācību gada laikā notikušajām olimpiādēm, redzams, ka vidzemnieki startējuši atzīstami, līdz ar to ir pamatotas cerības uz medaļām arī gada nozīmīgākajā olimpiādē!Kā pirmie valsts olimpiādei jau novembrī kvalificējās Pēteris Štāls (VVĢ) un Laura Drunka (MVĢ). Pārvarot 345 dalībnieku kvalifikāciju, abiem izdevās ierindoties absolūtā vērtējuma labāko 10-niekā JĢS atklātajā olimpiādē. Nepilnu 200 visas Latvijas skolēnu sacensības allaž tikušas uzskatītas par vissarežģītāko kvalifikācijas veidu valstij, tādēļ VJĢS saimē ziņas par 2 skolēniem labāko 10 skaitā uzņemtas ar lepnumu.

Vidusskolas klašu grupu uzvarētāji VJĢS atklātajā olimpiādē sadalīja vēl 3 ceļazīmes, pie kurām tika Krišjānis Kucins (MVĢ), Eduards Zigfrīds Aveniņš (MVĢ) un Elvis Pumpurs (CVĢ). Līdz ar to jau pērnā gada nogalē bija skaidrs, ka ģeogrāfu skolās ceļazīmes neieguvušajiem atlikusi vairs viena iespēja - labs rezultāts datorizētajā novadu olimpiādē.

72% jeb 140,5 punkti šogad bija tā robeža, kuru dalībniekiem bija jāsasniedz, lai valsts olimpiāde 11./12.aprīlī neietu secen. Starp VJĢS dalībniekiem (neskaitot reizi startējušo Rodiju Roni) labāko rezultātu sasniedza jau iepriekš kvalificejusies Laura Drunka, kurai 153,5 punkti. Netālu arī Emīls Ralfs Zagorskis (VVĢ), kurš negaidīti nebija spējis vēl kvalificēties iepriekš, kā arī Dens Enrijs Lakučs (VVĢ), kurš VJĢS bijis manāms iepriekšējās sezonās. Artūrs Ķelpe (VPĢ), Krišjānis Kucins (MVĢ) un Kārlis Bošs (GNVĢ) pārsniedza kvalifikācijas robežu, bet Pauls Ernests Pūliņš (Priekuļu vsk.), Rebeka Birziņa (MVĢ) un Emīls Lapiņš (SV) kvalificējās kā labākie savos novados (vai novadu apvienībās) starp tiem, kas vēl iepriekš nebija to paveikuši, lai gan nesasniedza 140,5p atzīmi.

10-15 VJĢS dalībnieki valsts olimpiādē piedalās ik gadu, un arī šogad šajā amplitūdā esam iekļāvušies. Katru gadu arī nepaliekam bez medaļām, un šis gads, šķiet, nebūs izņēmums. Par mūsējo izredzēm aicinājām izteikties VJĢS bukmeikerus, kuri vislabākās medaļu izredzes saskata madoniešu vidū. Lauras un Krišjāņa izredzes iegūt medaļu valstī tiek vērtētas ar koeficientu 1,3, kas nozīmē, ka medaļas ir pat ļoti reālas. Laura sevi jau lieliski pierādījusi pērnās olimpiādes laikā, bet Krišjānim par labu runā lielā pieredze valsts un arī Baltijas olimpiādēs. Arī valmieriešu Emīla un Pētera izredzes tiek vērtētas līdzīgi - abiem reizinātājs 2,4. Abi iepriekš startējuši Baltijā, kā arī periodiski uzrādījuši labus rezultātus lielākajās sacensībās, tomēr problēmjautājumi nav šo puišu stiprākā puse.

Kārlis Bošs ir vienīgais pamatskolnieks šī gada olimpiādē, tomēr stabilitāte VJĢS liek bukmeikeriem piešķirt augsto 2,7 reizinātāju, pieskaitot arī Kārli pie reāliem medaļu pretendentiem. Arī Artūra Ķelpes 3,5, Eduarda un Rebekas 3,8 reizinātāji drošas medaļas neparedz, tomēr dod reālas cerības viņiem veiksmīgu jautājumu gadījumā.

Pēc bukmeikeru domām, lielākā iespēja VJĢS dalībniekiem ir tikt pie 3 medaļām (reiz. 1,4), tad seko 2 un 4 medaļas (1,9). Iespēja, ka paliksim bez medaļas, tiek vērtēta ar reizinātāju 15, bet 5 un vairāk medaļas - ar 6. Liels reizinātājs (20) piešķirts arī iespējai kādam no novadniekiem iegūt zelta medaļu.

Starp visas olimpiādes galvenajiem favorītiem pārsvarā Rīgas E.Birznieka JĢS dalībnieki. Vērtējumā par absolūto uzvarētāju reālākais kandidāts ir Rihards Borskis (Jēkabpils 3.vsk.; reizinātājs 1,8; attēlā). Rodijs Ronis (Āgenskalna VĢ; 2,1) un Iļja Belovolovs (Rīgas 92.vsk.; 2,3) tiek prognozēti kā tuvākie sekotāji ar reālām izredzēm uz kādu no zelta medaļām.

Tās ir tikai prognozes, īstos spēku samērus tāpat parādīs sacensības!