Krišjānis Kucins zina, ko domā žūrija!

Tuvojoties Vidzemes Atklātajai olimpiādei, nolēmām aprunāties ar Fiziskās ģeogrāfijas nodarbības uzvarētāju Krišjāni Kucinu. Kā ierasts, uz sarunu Krišjāni aicina žūrijas imaginārais dalībnieks Jānis G.

Jānis G.: Pirmā uzvara šogad iegūta fizioģeogrāfijā. Biji drošs, ka izdosies uzvarēt?

Krišjānis K.: Braucu labi pavadīt laiku un uzzināt ko jaunu par sporta ģeogrāfiju, jo biju pārliecināts, ka no ieraksta Fiziskā ģeogrāfija arī, galvenokārt, jautājumi būs par sportu. Diemžēl, iekāpjot autobusā uz Valmieru, uzzināju patieso tēmas ideju, biju nedaudz vīlies, un sapratu, ka laikam biežāk jāieiet mājaslapā, bet bija labi un gana jautri, vajadzētu saglabāt tradīciju veikt fiziskus vingrinājumus kārtas laikā.

Kuras ir tavas tēmas un no kurām baidies?

Uzskatu, ka manas tēmas ir visas, kas ir ar krietnu nobīdi no klasiskās ģeogrāfijas, tāpēc ceru sagaidīt vēl ko PSRS un sakrālās stilā... Kā arī interesē visa tā ģeogrāfija, ko var aptaustīt vai kādreiz nākotnē apceļot, īpaši ar kalniem saistītās lietas.

Šosezon interesentākā nodarība, ja neņem komandu mačus, cerams, būs par Antarktīdu un visu Dienvidu galu, ja, protams, žūrija pacentīsies netradicionālu jautājumu sacerēšanā.

Esi jau uzvarējis gan Valmierā, gan Rīgā. Kādus mērķus sev vēl esi izvirzījis līdz absolvēšanai?

Nu, protams, tas, no kā neviens neatteiktos, ir dalībā pasaules olimpiādē, bet tai gan būtu jāpieliek vairāk darba. Tad jau laiks rādīs, bet iespēja aizbraukt uz kādu valsti bez maksas un pacīkstēties ar cilvēkiem no citām valstīm, protams, vilina.

Tava klašu grupa ir pārliecinoši jaudīgākā, kāda Latvijā redzēta gadiem. Kā tev izdodas tajā izdzīvot un bieži arī uzvarēt?

Uzskatu, jo jaudīgāki konkurenti, jo interesantāk, un par konkurenci sūdzēties tiešām nevar! JĢS uzskatu, ka liela nozīme ir arī veiksmei - vai esi dzirdējis jaunumus un vai tu domā līdzīgi žūrijai. Valsts olimpiādē, tas vairs tik ļoti nestrādā, līdz ar to arī diži labi panākumi tur vēl nav sanākuši.

Kurš būs nākošais čempions no Madonas pēc tevis?

Madonā aug, aug, par to, protams, jāsaka paldies ģeogrāfijas skolotājai Laimdotai Jansonei - tieši viņa parasti visu ievirza pareizajās sliedēs! Domāju, Madonieši spēcīgi būs arī nākotnē, vienīgi pašlaik, pēc ar katru gadu izsīkstošās jautrības autobusā, izskatās, ka no Madonas nāks kas varen klusāks un nopietnāks. Tāpēc Valmiera lai saturās!